Menu
1-Rih.Strazdins MA aula

Ilze Konstante “Staļina “garā ēna” Latvijas tēlotājmākslā. 1940–1956

“Māksla vienmēr ir kalpojusi ideoloģijas un politiskiem mērķiem. Staļina valdīšanas laikā kultūras administrēšanas un reglamentēšanas metodes ilgstoši kropļoja Latvijas mākslas attīstības loģisko secību un dabīgo gaitu, to ļaunprātīgi pārraujot. Cilvēku rīcība bija atkarīga no situācijas, un arī notiekošo katrs pārdzīvoja citādi. Periodā pēc Otrā pasaules kara Latvijas mākslas dzīve sašķēlās, tā kā liela daļa iedzīvotāju bija devušies trimdā. Turklāt abās grupās – kā palicējos, tā aizbraucējos – izveidojās vēl savas, ļoti atšķirīgu izjūtu, uzskatu, noskaņojumu gradācijas. Mākslinieku bojāeja kara laikā, daudzu došanās uz Rietumiem, kā arī padomju represijās nonākušo “izsišana no ierindas” noveda pie krasa mākslinieku skaita samazināšanās, draudot ar latviešu nacionālās mākslas skolas izzušanu. (..) Tomēr, lai cik “Staļina laika” varas diktāts bija nospiedošs un lai arī kara un represiju rezultātā bija noplicināts tautas dzīvais spēks, Latvijas māksla palika kodolā vesela. Arī šajā smagajā posmā tapa ievērojami mākslas darbi, kas, tolaik varas neatzīti, savu “augšāmcelšanos” piedzīvoja daudz vēlāk. To radītāji, nelaužoties varas un slavas virsotnēs, pārciešot atstumtību un kritiķu nievājumus, pacietīgi darīja savu darbu un palīdzēja noturēt Latvijas mākslas kopējo līmeni.” (Ilze Konstante)

Foto: Mākslas akadēmijas aulā 1949. gadā. Staļinu glezno Rihards Strazdiņš no Krievijas. Gunāra Cīlīša foto. (No Ulda Zemzara arhīva)

Atbalsta: