Menu

Daina Auziņa “Vladimirs Glušenkovs”

“Latvijas nacionālās mākslas skolas kopainā Vladimirs Glušenkovs ilgstoši bijis marginalizēts kā svešāds un neiederīgs, taču citos kontekstos viņa loma mainās un iegūst nozīmi. Būdams izteikts savādnieks, viņš visu mūžu bijis apbrīnojami daudzpusīgs un aktīvs cilvēks, tādēļ ar savu dzīvesstāstu, personību un radošo veikumu spēj raksturot veselu laikmetu un sabiedrību – raksturot to no atraidīta, ignorēta, bet nesalauzta mākslinieka pozīcijām.

[..] Viņš bija robežjoslas personība, ko bija neiespējami ielikt rāmjos un kuras radošās izpausmes grūti kontekstualizēt, jo tās tiecas “lēkt ārā” gandrīz no jebkura konteksta. Viņa radošais ceļš bija nemitīgi meklējumi, viņa mērķis – process, nevis rezultāts.”

/Daina Auziņa/

 

Sadarbībā ar:

Uldis Bērziņš. “Idilles”

Iļģi. Idille

Mēs, iļģi, te atstāti, lai ilgtum.
Lauki, ēkas uz mums turas. Ceļš
rīb pāri. Puķes zied, mēs paostām
no lejas, no saknes: jā, aprīlis, tad
maijs! Drīz būkšēs plūmes, tad
āboli.

Rok Rokpelnis. Tā, lēnā garā
lai fonētika drūp. Jau kuŗo vasaru
tās ielas atmatā. Valoda ilgi gaida,
nenāk trolejbuss. Kurp steigties,
tāpat esam visur.

Mēļo ganes: re, cik tur brangi
zied! Pusgadsimtu pēc kaŗa, nē,
vairāk! Tur esot viens palicis, vai
vācietis, vai krievs.

 

2016

 

 

 

Sadarbībā ar: