Menu
Emily-Dickinson

Emīlija Dikinsone “Āboliņš un bite” / “One Clover, and a Bee”

Samta bilingvālā dzejas sērija

*

Lai būtu prērija, viens āboliņš un bite derēs mums,
Viens āboliņš un bite,
Un sapņojums.
Vai sapņojums viens pats —
Ja bišu maz.

/

To make a prairie it takes a clover and one bee,
One clover, and a bee,
And revery.
The revery alone will do,
If bees are few.

 

Sastādītājs, atdzejotājs: Kārlis Vērdiņš
Redaktors: Jānis Elsbergs

Attēls: Emīlija Dikinsone 1846. gada decembrī vai 1847. gada sākumā. Dagerotips.

 

Baumanis

Johans Heinrihs Baumanis. Medību mālderis

Autore Edvarda Šmite

“Johana Heinriha Baumaņa personība un viņa gleznas ir tikušas uztvertas pretrunīgi, dažkārt pat noliedzot to piederību mākslai. Mūsdienu skatītājam ir iespēja veidot savas attiecības ar šo gleznotāju, ieklausoties viņa vēstījumā un pieņemot viņa izteiksmes veidu. Jā, tajā ne viss saskan ar akadēmiskās mākslas nosacījumiem, bet vai tie ir absolūti? Ar paša izvēlēto un šajā izvēlē aizvadīto mūžu, ar neatkarīgo un sīksto turēšanos pie sava redzējuma, sava rokraksta Baumanis mūsdienu mākslas aspektā šķiet gandrīz vai laikmetīgs. Senā spriedze starp diviem pretpoliem – dzīves izbaudīšanu un cilvēka nīcības apziņu – ir mūžīga.” (Edvarda Šmite)

Attēls: Johans Heinrihs Baumanis “Pašportrets”

Bose-KlementineEka

Ēveles draudzes mācītāja Antona Georga Boses (1792–1860) zīmējumi Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumā

Autore Anita Meinarte

“Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumā glabāto Ēveles draudzes mācītāja Antona Georga Boses (1792–1860) unikālo zīmējumu kopumu veido 209 zīmējumi – 206 portreti, viena ainava un divas titullapas. Zīmējumi tapuši īsā laika posmā – no 1857. līdz 1860. gadam. Starp portretētajiem Ēveles, Vecjērcēnu, Jaunjērcēnu, Ķempēnu, Ķeižu, Ķemeres un Rencēnu muižas ļaudīm ir saimnieki, kalpi, amatnieki, muižas kalpotāji, draudzes skolas skolotājs un skolēni, rekrūši, muižas dārznieks, ķesteris, krodzinieki, ubagi un pat kāzu muzikants. Portretu vēsturiskās izziņas vērtību ceļ fakts, ka tie ir precīzi datēti, norādot zīmēšanas gadu, mēnesi un datumu. Minēts portretētās personas vārds, uzvārds, nodarbošanās un dzīvesvieta – piederība muižai un mājām. Antona Georga Boses veikumam, kas atspoguļo tipisku lauku dzīves ainu 19. gs. vidū, nav analoga Latvijas kultūrvēsturiskajā mantojumā.” (Arnis Radiņš)

Attēls: Klementīne Eka no Ēveles muižas. 1859. gada 1. augusts

1-Rih.Strazdins MA aula

Ilze Konstante “Staļina “garā ēna” Latvijas tēlotājmākslā. 1940–1956″

“Māksla vienmēr ir kalpojusi ideoloģijas un politiskiem mērķiem. Staļina valdīšanas laikā kultūras administrēšanas un reglamentēšanas metodes ilgstoši kropļoja Latvijas mākslas attīstības loģisko secību un dabīgo gaitu, to ļaunprātīgi pārraujot. Cilvēku rīcība bija atkarīga no situācijas, un arī notiekošo katrs pārdzīvoja citādi. Periodā pēc Otrā pasaules kara Latvijas mākslas dzīve sašķēlās, tā kā liela daļa iedzīvotāju bija devušies trimdā. Turklāt abās grupās – kā palicējos, tā aizbraucējos – izveidojās vēl savas, ļoti atšķirīgu izjūtu, uzskatu, noskaņojumu gradācijas. Mākslinieku bojāeja kara laikā, daudzu došanās uz Rietumiem, kā arī padomju represijās nonākušo “izsišana no ierindas” noveda pie krasa mākslinieku skaita samazināšanās, draudot ar latviešu nacionālās mākslas skolas izzušanu. (..) Tomēr, lai cik “Staļina laika” varas diktāts bija nospiedošs un lai arī kara un represiju rezultātā bija noplicināts tautas dzīvais spēks, Latvijas māksla palika kodolā vesela. Arī šajā smagajā posmā tapa ievērojami mākslas darbi, kas, tolaik varas neatzīti, savu “augšāmcelšanos” piedzīvoja daudz vēlāk. To radītāji, nelaužoties varas un slavas virsotnēs, pārciešot atstumtību un kritiķu nievājumus, pacietīgi darīja savu darbu un palīdzēja noturēt Latvijas mākslas kopējo līmeni.” (Ilze Konstante)

Foto: Mākslas akadēmijas aulā 1949. gadā. Staļinu glezno Rihards Strazdiņš no Krievijas. Gunāra Cīlīša foto. (No Ulda Zemzara arhīva)

Sadarbībā ar: