Dzejas, apceru un lūgšanu krājuma sastādītāja Anna Auziņa: “16./17. gs. mijas angļu dzejnieks Džons Donns bija autors, kas izteikti atšķīrās no priekšgājējiem un spilgti izcēlās sava laika literatūrā. Donna oriģinalitāte iespaidoja laikabiedrus, lai gan reti kurš spēja pilnībā novērtēt viņa dzejas valodu.”

Šis ir pirmais angļu klasiķa Džona Donna izdevums latviešu valodā, iepriekš tulkoti vien daži atsevišķi dzejoļi. Tulkoto darbu izlasi veido divas daļas: pirmajā apkopoti svarīgākie viņa dzejas teksti, bet otrajā — “Veltījumi ārkārtas gadījumos un manas slimības posmi”, ko žanriski mēdz apzīmēt kā meditācijas un kas vēstī par Donna saslimšanu tīfa epidēmijas laikā un atkopšanos. Lai arī pamatā “Veltījumi” ir reliģiski satura teksts, tā mākslinieciskās īpašības ir ietekmējušas Eiropas literatūru, tostarp ir tādu alūziju kā “cilvēks nav [vientuļa] sala” un “kam zvanēs zvans” avots.

 

Sastādītāja, priekšvārda autore: Anna Auziņa

Atdzejotāji: Aivars Eipurs, Edvīns Raups, Edvards Kuks, Lauris Veips, Kārlis Vērdiņš, Gundega Šmite, Raimonds Ķirķis

Tulkotājas: Ieva Lešinska, Anna Auziņa

Redaktors: Arvis Viguls

Dizainere: Zane Ernštreite

Grāmata tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Iznāk latviešu trimdas dzejas klasiķa Gunara Saliņa dzejas izlase “Apmežosim Ņujorku” Kārļa Vērdiņa sastādījumā. Izlase aptver 101 spožāko no viņa liriskajiem un liroepiskajiem dzejoļiem, kas sarakstīti no 1945. līdz 2003. gadam. 

Saliņa dzejoļu sašķeltās pasaules izjūta viņu sarado ar daudziem citiem starptautiskā modernisma dzejniekiem, kuri attapās Ņujorkas “kausējamā katlā”, līdzi nesdami atmiņas par citām vietām, par kurām metropolē atgādina tikai kāds īslaicīgs acumirklis, kas izraisa atmiņu vīzijas.

Latviešu trimdas dzejas klasiķa Gunara Saliņa dzejas izlases izdošana ietilpst plašākā norišu sērijā, šopavasar atzīmējot Saliņa simtgadi. Dzejas izlasi būtiski papildina Kārļa Vērdiņa sarakstītie priekšvārdi, tematizējot vēsturisko fonu, kurā Saliņa dzejoļi ir tapuši, kā arī uzrādot mākslinieciskas likumsakarības un Saliņa poētikas īpašības.

Ievas Lapiņas sastādītajā un atdzejotajā antoloģijā “Upes sniegs” iekļautie dzejnieki pārstāv hronoloģiski plašu posmu Ķīnas literatūras vēsturē, kas aptver laiku no Dzjin (4. gs.) līdz Sun dinastijai (960—1279). Dzejas teksts ir lasāms bilingvāli, un antoloģija bagātīgi ilustrēta.

 

Tūkstoš kalnu grēdās putnu lidojums apraujas,

Uz desmittūkstoš takām cilvēku pēdas dziest.

Vientuļa laiva. Vecs vīrs niedru apmetnī, bambusa platmalē

Vienatnē makšķerē. Ledainas upes sniegs.

Liu Dzunjuaņs

 

 

Bibliofila un grāmatu kolekcionāra Laimoņa Oša desmitgadēm ilgusī interese par leģendārās izdevniecības “Zelta Ābele” dibinātāja Miķeļa Goppera dzīvi ir īstenojusies apjomīgā monogrāfijā un izsmeļošā izdevniecības izdoto grāmatu katalogā. Ir tapis 2 sējumu izdevums: monogrāfija par Miķeļa Goppera dzīvi un darbību, kā arī izdevniecības “Zelta Ābele” bibliogrāfisks izdevumu katalogs, kas bagātīgi ilustrēts, sniedzot visaptverošu ieskatu izdevniecības estētiskajās kvalitātēs.

Autors, sastādītājs Laimonis Osis.

Dizains: Anta Pence.

Attēlu apstrāde: Jānis Pauzers.

Monogrāfijas un kataloga redaktors Raimonds Ķirķis.

Monogrāfijas un kataloga literārā redaktore Juta Ance Ķirķis.

Attēlā: apgāda “Zelta Ābele” izdevniecības zīmes oriģināls. Voldemāra Krastiņa zīmējums. 1935. 22 x 16,5 cm. Kārļa Goppera privātarhīvs

Iznāk divi nozīmīgi mākslas vēstures izdevumi. Dizains: Aleksejs Muraško

Ikonu mākslas pasaule ir milzu areāls, kas nu jau otro gadsimtu izpelnās īpašu uzmanību mākslas pazinēju un pētnieku aprindās kā specifiska, noslēpumaina un atklāsmēm bagāta tēma. Izvērstāk par ikonu esamību arī Latvijas teritorijā kultūras mantojuma pētnieki sāka runāt pagājušā gadsimta 70. gadu beigās, kad baznīcu vērtību apsekošanas darbs, īpaši Latgalē, lika tās ievērot un meklēt tām profesionālu novērtējumu. Kopš tā laika dažādās institūcijās daudz darīts ne vien šo mantojumu apzinot, bet arī iedziļinoties šīs jomas mākslinieciskajās vērtībās, tehnoloģijā un terminoloģijā. Tomēr visaptveroša, publiski plaši pieejama ieskata ikonas vēsturē un specifikā latviešu valodā joprojām nav. Grāmata “Ikonu glezniecības vēsture 6.—20. gadsimts” tiecas aizpildīt šo robu mūsu zināšanās.

Tās klajā laišana latviešu valodā ir unikāls bezprecedenta notikums, jo šī grāmata dod visaptveroši plašu ieskatu šīs mākslas parādības vissenākajā vēsturē kopš tās sākumiem Bizantijas areālā un turpmākā izplatībā pasaulē līdz pat mūsdienām.

***

Ievērojamā ikonu mākslas speciālista, mākslas zinātnieka un kritiķa, Krievijas Valsts Zinātniski pētnieciskā Restaurācijas institūta ekspertīzes sektora vadītāja un Nopelniem bagātā mākslas darbinieka Mihaila Krasiļina grāmata “Ikona: no Senās Ruses līdz Latvijai” veltīta tēmai, kas latviešu valodā līdz šim nekad nav bijusi koncentrēti aplūkota, taču mūsu kultūrvidē nenoliedzami klātesoša: ikonu mākslai. Būtiski, ka Mihails Krasiļins jau kopš 20. gs. 70. gadiem pats piedalījies pētnieciskās ekspedīcijās arī Latvijā.

Šo grāmatu, kas uzrakstīta viegli lasāmā formātā vērtīgu dara ne vien tās sniegtais vispusīgais vēsturiskais ieskats un darbu mākslinieciskā analīze, bet arī tas, ka bagātīgi ilustrētajā grāmatā iekļauti arī Latvijas piemēri — gan ar konkrētiem sakrāliem objektiem saistīti, gan muzejos un privātkolekcijās atrodami.