Menu

Teodors Ūders

Aivars Leitis

Latvijas mākslas klasiķiem veltīto sēriju papildina grāmata par vienu no savrupākajiem latviešu māksliniekiem Teodoru Ūderu (1868–1914).

Teodora Ūdera fanātiskā cilvēciskā spīts, apdāvinātība un apbrīnojamās darbaspējas vainagojušās ar noskaņā robusti reālistiskiem un saturā simboliski daudzslāņainiem ogles zīmējumiem, būtībā monohromiem gleznojumiem. Šajos darbos viņš ir centies formulēt latviešu identitātes pamatiezīmes, un tie ieguvuši gluži kā etalona statusu latviešu tautas – zemnieku un zvejnieku dzīves, rakstura un darba mīlestības tēlojumam mākslā. Tādēļ mākslinieks bieži saukts par mūsu tautas spēka un likteņa paudēju. Vienlaikus viņš ir dēvēts par lielu, apdāvinātu īpatni – par vienu no noslēpumainākajiem latviešu māksliniekiem, kurš it kā vienmēr palicis mazliet ēnā. Kas viņš īsti bija, kā dzīvoja un ko domāja? Tā kā mākslinieks bija savrupa ceļa gājējs, uz to atbildēt allaž bijis grūti, tāpēc daudz kas paliek noslēpumā.

Aivars Leitis

 Teodors Ūders

Pazīstamākā Teodora Ūdera mākslas zīme ir ogles zīmējumos emocionāli iespaidīgi parādītā zemnieku un zvejnieku ikdiena. Būtiska ir arī 1905. gada tematika, fantastiski spēkpilnā un mītiskā pasaku un teiku pasaule. Pirmo reizi Teodora Ūdera mākslinieka veikums tika novērtēts 1913. gadā 3. Latviešu mākslinieku izstādē, un mākslas gardēžu aprindās viņš uzreiz kļuva par kulta mākslinieku. Karš un pāragrā nāve ļāva atkal veidot mākslinieka savdabja tēlu. Līdz mūsdienām ir saglabājušies apmēram 100 Teodora Ūdera zīmējumu.

Sērija “Latvijas mākslas klasika” ir neliela izmēra grāmatas, kas ērti uztveramā veidā ļauj iepazīt Latvijas mākslas klasiķu darbus un to tapšanas apstākļus. Grāmatas ietver pilnu teksta tulkojumu angļu valodā, plašu reprodukciju klāstu, kā arī laika joslu, kurā latviešu mākslinieku dzīvi iespējams skatīt pasaules notikumu kontekstā.

 

 

 

Teodors Ūders

2016
Latviešu un angļu valodā
Māksliniece: Anta Pence
112 lpp., mīkstais sējums ar atlokiem, ISBN 978-9934-512-77-3
Atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Dina un Jānis Zuzāni

Pastāsti tālāk: