Menu

Rīgas dzīvokļu “likumīgā” izlaupīšana. 1944–1949

Jānis Kalnačs

Dr. art. Jāņa Kalnača pētījumā apskatīts, kas notika ar tūkstošiem 1944. gada vasaras beigās un rudenī bēgļu gaitās devušos rīdzinieku mājās un dzīvokļos atstāto iedzīvi (tostarp mākslas darbiem), ko padomju vara atzina par “bezsaimnieka mantu”, kā arī mēģināts izsekot mākslas darbu un kolekciju likteņiem.

Grāmata “Rīgas dzīvokļu “likumīgā” izlaupīšana. 1944–1949″ nav ne centieni pārrakstīt kādu Latvijas vēstures posmu vai pielāgot Latvijas mākslas vēsturi kādai modernai Rietumu teorijai, bet gluži vienkāršs (uz dokumentiem, atmiņām un citiem avotiem balstīts) mēģinājums aizpildīt tukšu lauku Latvijas sabiedrības un kultūras vēsturē.

Jānis Kalnačs

Tas, kas tolaik notika ar rīdzinieku dzīvokļiem un tajos atstāto, līdz šim nav apzināts un pētīts. Daža glezna palika tādās ģimenēs, kuras mazāk cieta padomju okupācijas apstākļos. Daudz kas nonāca komisijas veikalos. Arī ne viena vien pirmajos pēckara gados Latvijas PSR Valsts latviešu un krievu mākslas muzeja (tag. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja) krājumu papildinājuša darba pirmskara piederība un iegūšanas apstākļi nav droši zināmi.

“Taču šī grāmata vairāk stāsta nevis par ļoti pazīstamām mākslas vērtībām, bet gan par cilvēkiem, viņu iedzīvi, arī mākslas darbiem, to vietu viņu dzīvē un varu, kas nežēlīgi izmainīja likteņus.

Protams, apzinoties, ka varbūt vien retais mākslas darbs ir cilvēka dzīvības vērts un ka ne visam radītajam lemts saglabāties. Mākslas darbiem ir savi – reizēm aizraujoši – likteņi. Daži no tiem pašķetināti šajā pētījumā, mēģinot atbildēt pirms piecdesmit gadiem trimdā literatūras kritiķa Jāņa Rudzīša izteiktajam konstatējumam, ka “to, kas noticis ar daudzām gleznām Latvijā, nezinām”,” tā Jānis Kalnačs.

Grāmatas recenzents prof. Dr. habil. Eduards Kļaviņš norāda: “Profesora Jāņa Kalnača ilglaicīgais pētījums atklāj līdz šim zinātniski pilnīgi neapgūtas pagājušā gadsimta Latvijas mākslas dzīves norises pēckara padomju okupācija pirmajos gados. To izvērsti raksturojumi pārliecinoši balstīti plašā oriģinālavotu, gan rakstīto, gan vizuālo, analīzē. Šķietami zinātniski bezkaislīgais, nesteidzīgais un detalizētais notikumu izklāsts un dokumentu pārstāsts savā kopumā rada uzskatāmu un iespaidīgu zudušo un vēl esošo rīdzinieku mākslas vērtību, to laupītāju un upuru dramatisko likteņu ainu.”

Grāmatu papildina attēlu saraksts, kopsavilkums angļu valodā un personu rādītājs.

 

 

Rīgas dzīvokļu “likumīgā” izlaupīšana. 1944–1949

2017
Latviešu valodā ar kopsavilkumu angļu valodā
Redaktore: Kristiāna Ābele
Mākslinieks: brālis Y
Recenzenti: prof. Dr. Ģiedre Jankevičūte, prof. Dr. habil. Eduards Kļaviņš
464 lpp., cietais sējums
Atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds, Vidzemes Augstskola, Jānis Zuzāns

Pastāsti tālāk: