Menu

Maskačkas stāsts

Luīze Pastore, Reinis Pētersons

„Jēkabs Putns vairāk par visu vēlējās, kaut pilsētai tuvotos briesmīga vienacaina komēta. Vai vismaz notiktu kāda cita liela katastrofa, kas liktu Daugavas tumšajiem ūdeņiem izkāpt no tās krastiem un ar visiem samiem vēderā cienīgi mest lokus pa Rīgas ielām un bulvāriem. Un pa Brīvības ielu — tieši garām Jēkaba ēdamistabas logam — klusi slīdētu pasakaini kuģi deviņstāvu mājas augstumā, kas uz siltajām zemēm vestu slepenas un ļoti svarīgas kravas.

Iepriekšējā vakarā mazais Jēkabs bija saņēmis drosmi un, balsij trīcot, izčukstējis: „Rīga ir GATAVA!””

Aizraujošu piedzīvoju stāsts par puisēnu Jēkabu, kurš pavisam negaidīti nokļūst Rīgas noslēpumainākajā rajonā Maskačkā. Tur viņš iepazīstas ar īstu jūrnieku Ērgli, pavisam neciešamu meiteni Mimmi un sadraudzējas ar pašu Maskačkas Bosu — runājošu suni!

Maskackas Stasts

Luīze Pastore par grāmatu saņēma Latvijas Literatūras gada balvu, savukārt mākslinieks Reinis Pētersons par „Maskačkas stāsta” ilustrācijām tika nominēts Jāņa Baltvilka balvai grāmatu mākslā.

Luīze Pastore

Mani iedvesmo tas, ka bērnu grāmatās viss ir iespējams. Mazs zēns var Rīgu nogremdēt pašā Daugavas dibenā, suņi runā cilvēku mēlē, un leģendārā Maskačka piepeši pārtop par drošāko republiku bērniem un klaiņojošiem suņiem. Es vēlētos, kaut literatūra liktu noticēt – arī manā dzīvē viss ir iespējams! Pa īstam!

Luīze Pastore

Luīze Pastore (1986) ir divu bērnu grāmatu autore („Stāsts par Pakaļasti tiem, kas vēl aug” (2009) un „Petra un Sniegpārslu meistars” (2012)). Studējot Latvijas Kultūras akadēmijā, kas atrodas Maskavas forštatē jeb tautā kareivīgi dēvētajā Maskačkā, Luīze iepazinusies ar šīs neatkarīgās republikas iemītniekiem, kuri iedvesmoja pastāstīt par visiem zināmo, taču līdz galam neiepazīto Rīgas rajonu — Maskačku.

 

 

 

Vairāk:
Vai Rīga jau gatava? Luīze Pastore „Maskačkas stāsts”:
Maskačkas stāsts ManaRiga.com

 

Maskačkas stāsts

2013
Mākslinieks: Reinis Pētersons
128 lpp., cietais sējums, ISBN 978-9934-512-08-7

Grāmata izdota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu

Pastāsti tālāk: