Menu

Kalevdēls

Igauņu tautas eposs

Eposs “Kalevdēls” (Kalevipoeg) ir mūsdienās visvairāk tulkotais igauņu valodā sarakstītais daiļdarbs, igauņu kultūras vizītkarte pasaulē. Gandrīz 90 gadus pēc tā pirmā tulkojuma iznākšanas latviešu valodā “Neputns” laidis klajā jaunu eposa izdevumu Guntara Godiņa atdzejojumā.

“Šogad gan Latvija, gan Igaunija svin savas valsts simtgadi. Lai igauņu tautas eposa „Kalevdēls” tulkojums ir mana dāvana mūsu valstīm jubilejā.”

/Guntars Godiņš/

“Kalevdēls” ir vēl arvien dzīvs eposs, kurš vairāk nekā jebkurš cits literārs darbs ietekmējis igauņu nacionālo kultūru, literatūru, pašapziņu un pat vēsturiskos procesus. Tas izaudzis no igauņu tautas mantojuma, kura saknes ietiecas gan Eiropas, gan arī seno somugru tautu folklorā. Balstoties uz igauņu tautasdziesmas (regilaul) tradīciju, viens no igauņu 19. gadsimta nacionālās atmodas laika dzejniekiem – Frīdrihs Reinholds Kreicvalds (Friedrich Reinhold Kreutzwald, 1803–1882) – mantotos folkloras pamattekstus iekausējis eposa dzejas formā. Eposa pirmpublicējumu viņš 1862. gadā ar nosaukumu “Kalewipoeg. Üks ennemuistene Eesti jut: Kaheskümnes laulus” (“Kaleva dēls. Viens mūžsens igauņu stāsts divdesmit dziedājumos”) par saviem līdzekļiem izdeva nelielā Somijas pilsētiņā Kuopio.

 

Igauņu literatūrzinātniece Marina Lāka (Marin Laak) grāmatas priekšvārdā raksta:

“Nebūs pārspīlēts, ja apgalvošu, ka “Kalevdēls” ir nacionālais pamatteksts un ideoloģiskā ass, kas spēku gūst no viņsaules slepenās atvilktnes. “Kalevdēls” ir gan tradīcija, gan simbols, igauņu tautas “lielais stāsts”, uz kuru ir balstījušies cauri laikiem un no kura pārtapšanas ir radušās neskaitāmas jaunas takas igauņu 21. gadsimta dzīvajā kultūrā.”

Igaunijā “Kalevdēls” piedzīvojis jau 17 izdevumus, un tas atdzejots gandrīz 20 pasaules valodās. Latviešu valodā eposa fragmenti pirmoreiz publicēti 1904. gadā periodikā Raiņa atdzejojumā, bet pilnā apjomā tas ar nosaukumu “Kalevipoegs” izdots 1929. gadā Elīnas Zālītes tulkojumā. Par jaunā tulkojuma tapšanu Guntars Godiņš raksta:

“Tās bija kā ilglaicīgas studijas: eposa rašanās vēsture, seno tekstu poētika, etnogrāfija, vietu nosaukumi utt. [..]  Šajā laikā izlasīts milzīgs klāsts literatūras: senāku laiku, arī mūsdienu literatūrzinātnieku, folkloristu un valodnieku pētījumi, apceres par F. R. Kreicvalda valodu un poētiku, esmu iedziļinājies arī eposa tulkojumos citās valodās.”

Pateicoties šai izpētei, jauno tulkojumu papildina detalizēti tekstā sastopamo igauņu valodas senvārdu un eposā pieminēto reāliju skaidrojumi un izsmeļoši tulkotāja komentāri.

 

Vairāk par grāmatu:

LR1. Kultūras Rondo. Saruna ar dzejnieku Guntaru Godiņu
LR3. Grāmatu stāsti. Liegas Piešiņas saruna ar Guntaru Godiņu
Punctum. “Literatūra vienmēr ir jautājums”. Lauras Brokānes saruna ar Guntaru Godiņu

Kalevdēls

2018
Latviešu valodā
Tulkojums no igauņu valodas: Guntars Godiņš
Tekstu autori: Guntars Godiņš, Marina Lāka
Literārās redaktores: Sandra Godiņa, Antra Bula
Dizains, makets, ilustrācijas: Armands Zelčs
Attēlu apstrāde: Jānis Veiss
336 lpp., pusmīkstais sējums, ISBN 978-9934-565-54-0
Atbalsta: "Skonto Group", Igaunijas kultūrkapitāla fonds (Eesti Kultuurkapital), Valsts kultūrkapitāla fonds,
Tulkojums tapis sadarbībā ar Igaunijas Literatūras muzeju (Eesti Kirjandusmuuseum)

Pastāsti tālāk: