Menu

Johans Heinrihs Baumanis

Edvarda Šmite, Pauls Daija

“Faktiski par Baumaņa dzīvi mēs zinām mazāk nekā par viņa medībām un medījumu… Apzinoties uzdevuma sarežģītību un tomēr meklējot jaunus materiālus un apkopojot sen zināmo, ir tapusi grāmata par Johanu Heinrihu Baumani – par mednieku, gleznotāju un literātu, par cilvēku, kurš ilgus gadus dzīvojis visai sarežģītā laikā,” raksta mākslas zinātniece Edvarda Šmite.

Johans Heinrihs Baumanis

Grāmatā par Johanu Heinrihu Baumani (1753-1832) Edvarda Šmite pētījusi mākslinieka dzīves gājumu un Baumaņa dzimtu, Baumani kā gleznotāju, aprakstot iecienītos sižetus, motīvus, žanrus, pievēršoties arī darbu signējumam. Savukārt LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieks Pauls Daija savu apcerējumu velta Johana Heinriha Baumaņa literārajiem darbiem, kas sarakstīti latviešu valodā. Turklāt grāmatā publicēti arī divi Baumaņa literārie darbi – komēdija “Lustīgais nerris uz tirgus plača” (publicēta jau pēc Baumaņa nāves 1863), kas ir vācu valodas oriģināldarba lokalizējums latviešu valodā, un luga “Pēdīga sarunāšana ar Kārkļa Jāņa pašā miršanas stundā starp radiem un draugiem” (publicēta 1823).

Johana Heinriha Baumaņa personība un viņa gleznas ir tikušas uztvertas pretrunīgi, dažkārt pat noliedzot to piederību mākslai. Mūsdienu skatītājam ir iespēja veidot savas attiecības ar šo gleznotāju, ieklausoties viņa vēstījumā un pieņemot viņa izteiksmes veidu. Jā, tajā ne viss saskan ar akadēmiskās mākslas nosacījumiem, bet vai tie ir absolūti? Ar paša izvēlēto un šajā izvēlē aizvadīto mūžu, ar neatkarīgo un sīksto turēšanos pie sava redzējuma, sava rokraksta Baumanis mūsdienu mākslas aspektā šķiet gandrīz vai laikmetīgs. Senā spriedze starp diviem pretpoliem – dzīves izbaudīšanu un cilvēka nīcības apziņu – ir mūžīga.

Edvarda Šmite
Johans Heinrihs Baumanis

Pauls Daija savā apcerē norāda, ka, “rakstot par Baumani, gandrīz vienmēr ticis uzsvērts, ka viņš bijis ne vien gleznotājs, bet arī – citējot Jūliusu Ekartu – “latviešu rakstnieks” un “zemnieku draugs”. Tomēr ar dažiem izņēmumiem šī Baumaņa aktivitāšu šķautne tuvāk nav tikusi pētīta. Vācbaltiešu rakstnieks Oskars Grosbergs 1931. gadā, komentēdams Baumaņa aizmirstību, izteicās, ka viņa latviski sarakstītie darbi pieder vairs tikai literatūras vēsturei, tātad nav pārdzīvojuši savu laiku. Taču pat daudzos 19. gadsimta sākuma latviešu literatūras vēstures apskatos Baumaņa vārdu vispār neatradīsim pieminētu, bet citos – iekļautu vien dažos teikumos. Šim perifērajam statusam ir virkne iemeslu – gan fakts, ka Baumanis sāka publicēties 18. un 19. gadsimta mijā, laikā, kad, kā trāpīgi teicis Ludis Bērziņš, “rodas tik daudz latviešu rakstnieku un rakstniecības veicinātāju, ka nav pat iespējams viņus visus vārdā nosaukt”, gan arī apstāklis, ka plašākie un interesantākie Baumaņa darbi – viņa tulkotās komēdijas – tika izdoti vairākus gadu desmitus pēc viņa nāves, 19. gadsimta 60. gados, kad literatūras attīstība jau bija ievirzījusies jaunā gultnē un šo darbu novatoriskums, kāds tiem piemita sarakstīšanas laikā, bija daudz grūtāk ieraugāms.”

 

Vairāk par:
Kultūras ziņas: Klajā nāk grāmata par Johanu Heinrihu Baumani

 

 

Johans Heinrihs Baumanis

2017
Latviešu valodā ar kopsavilkumu angļu un vācu valodā
Tekstu autori: Edvarda Šmite, Pauls Daija
Redaktore Antra Bula. Dizains: Līga Sarkane
Attēlu apstrāde: Inga Ģibiete
Fotogrāfi: Normunds Brasliņš, Māra Lāss, Antanas Lukšėnas, Jānis Pipars
Tulkotāja vācu valodā: Agnese Bergholde-Wolf. Vācu teksta redaktore: Antra Bula
Tulkotājs angļu valodā: Filips Birzulis. Angļu teksta redaktore: Iveta Boiko
192 lpp., cietais sējums, ISBN 978-9934-565-34-2
Atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Dina un Jānis Zuzāni

Pastāsti tālāk: