Menu

Jānis Krēsliņš – latviešu tradicionālo kultūras vērtību izzinātājs

Sastādītāja Sanita Stinkule

Atzīmējot mākslinieka, fotogrāfa, literāta, aktīva sabiedriskā darbinieka, aizrautīga folkloras un tautas tradīciju vācēja Jāņa Krēsliņa (1865–?) 150 gadu jubileju, izdevniecība “Neputns” sadarbībā ar Latvijas Nacionālo vēstures muzeju (LNVM) izdevusi grāmatu “Jānis Krēsliņš – latviešu tradicionālo kultūras vērtību izzinātājs”.

Grāmata veltīta Jāņa Krēsliņa 19. gadsimta beigās savāktajiem etnogrāfiskajiem, vēsturiskajiem un mākslas materiāliem, kopskaitā 376 priekšmetiem (297 fotogrāfijām un 79 zīmējumiem, akvareļiem un eļļas gleznojumiem).

Jānis Krēsliņš

Visas Jāņa Krēsliņa uzņemtās fotogrāfijas un zīmējumi tapuši 1894. un 1895. gadā, kad Krēsliņš piedalījās Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas rīkotajās ekspedīcijās dažādos Latvijas novados ar mērķi iegūt materiālus Latviešu etnogrāfiskajai izstādei, ko 1896. gadā Rīgā X Viskrievijas arheoloģiskā kongresa laikā organizēja Rīgas Latviešu biedrība.

Minētās ekspedīcijas kopumā bija 11, Jānis Krēsliņš piedalījās četrās, no kurām trijās viņš devās vienatnē. 1894. gada vasarā Krēsliņš kopā ar Pēteri Ābolu jeb Abulu un Krišjāni Zīvartu devās ekspedīcijā pa Vidzemes rietumu un ziemeļu daļu. 1894. gada Ziemassvētkos Krēsliņš devās vākt materiālus uz Nīcas, Bārtas un Palangas apkārtni, kas tolaik ietilpa Rucavas pagastā. Nākamā gada Lieldienās maršruts veda uz Alsungu, Turlavas, Rumbas un Snēpeles pagasta kuršu ķoniņu ciemiem. 1895. gada vasarā Jānis Krēsliņš apceļoja Latgali, Vidzemes austrumus un vidusdaļu.

Jānis  Krēsliņš

Grāmatā apkopots viss LNVM rīcībā esošais Jāņa Krēsliņa mantojums. Akvareļos un eļļas gleznojumos atainoti latviešu zemnieku dzīvojamo un saimniecības ēku kopskati, plāni, apkures ierīču un rotājumu sīkdaļas, apbūves izkārtojuma plāni, īpašuma zīmes, novadu tradicionālie apģērbi, Bauskas pilsdrupas, Salacas pilskalns un kuršu ķoniņu vapeņi. Savukārt fotogrāfijās redzami Latvijas lauku iedzīvotāji ikdienas un svētku apģērbā. Nīcā, Bārtā, Rucavā un ķoniņu ciemos ļaudis fotografēti arī tradicionālajā apģērbā. Fotogrāfiju otrajā pusē Krēsliņš pierakstījis nofotografētā cilvēka datus: vecumu, auguma garumu, matu un acu krāsu, plecu platumu, krūšu un galvas apkārtmēru, sejas garumu, plaukstas garumu un platumu.

Rakstu daļā LNVM Rokrakstu, zīmējumu, fotoattēlu un dokumentu kolekcijas galvenā glabātāja Sanita Stinkule analizējusi Jāņa Krēsliņa zīmējumus kā avotu latviešu tradicionālās kultūras izpētē, Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāles docente Inta Pujāte aplūkojusi Jāņa Krēsliņa fotogrāfijas kā latviešu tautas portretu, savukārt Jāņa Krēsliņa brāļa Georga Krēsliņa mazmazmeita, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas izglītības metodiķe Gunta Tuča sīki izpētījusi Jāņa Krēsliņa biogrāfiju.

Jānis Krēsliņš

Jānis Krēsliņš piedzima 1865. gada 20. oktobrī Vidzemes guberņas Valkas apriņķa Alūksnes draudzes Alsviķu pagasta Kušku mājās. Skolas gaitas sāka Alsviķu pagasta Ķemera skolā, vēlāk tās turpināja Rīgā pie Mazās ģildes Krāsotāju cunftes meistara Jūliusa Celēviča. Tomēr Par Jāni Krēsliņu līdz šim tomēr vēl daudz nezināma – nav neviena fotogrāfija, kurā būtu redzams Jānis Krēsliņš, nav arī zināms viņa miršanas datums un atdusas vieta. No 1898. līdz 1916. gadam Jānis Krēsliņš ar sievu Kristīni Krēsliņu (dzimusi Zandersone) un četriem bērniem dzīvojis Ziemeļkaukāzā, vēlāk 20. gs. 20. gados – Padomju Savienībā, Ļeņingradā.

 

Vairāk par :
Viesturs Sprūde: Kādi bija 19. gadsimta latvieši
Pauls Bankovskis: Vidējā latvieša sejas panti

 

 

 

Jānis Krēsliņš – latviešu tradicionālo kultūras vērtību izzinātājs

2015
Latviešu un angļu valodā
Tekstu autori: Inta Pujāte, Sanita Stinkule, Gunta Tuča
Redaktore: Sigita Kušnere. Māksliniece: Anta Pence
320 lpp., cietais sējums, ISBN 978-9934-512-68-1
297 fotogrāfijas; 79 zīmējumi, akvareļi, eļļas gleznojumi
Atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds, AS "Baltic International Bank"

Pastāsti tālāk: