Menu

Jānis Ferdinands Tīdemanis

Ingūna Ģēģere

Sērijā “Latvijas mākslas klasika” grāmata par Jāni Ferdinandu Tīdemani (1897–1964).

Līdzīgi brāzmai 20. gadsimta 20. gadu beigās Latvijas mākslas aprindās spēji ietraucās Antverpenē studējošais Jānis Tīdemanis. Viņa beļģu mākslas ietekmē bagātinātā, impulsīvi košā un ekspresīva sprieguma piesātinātā glezniecības valoda papildināja tolaik jaunreālisma rāmumā ieslīgušo latviešu mākslas kopainu ar spirgtu citādību.

Ingūna Ģēģere
Tidemanis

“Pirmo reizi es ieraudzīju Tīdemani sava tēva darba kabinetā – ne visai liela, bet bieza un stingra auguma vīru neparasta griezuma uzvalkā, kas, zibinādams nemierīgu skatienu, ar svešādu akcentu runāja aprautos, svarīgos teikumos, itin kā ar mokām valdīdams mutuļojošo temperamentu. Viņš bija atnācis kopā ar savu pirmo kundzi, kas valkāja pilnīgi izbalinātus, toreiz vēl Rīgā neredzētus matus un jaguārplankumainu, arī Rīgā neredzētu, tērpu. Viņi abi izskatījās efektīgi,” grāmatā lasāmas Anšlava Eglīša atmiņas par iepazīšanos ar mākslinieku.

Tīdemanim esot piemitusi neparasta harisma – ienākot telpā, viņš vienā mirklī piesaistījis uzmanību. Turklāt māksliniekam paticis, ka viņu sauc “lielos vārdos”, – Džovanni, Ferdinando, Tīdemanio, Mani, Grandiozo, tāpat bijis lepnums par piešķirto augsto Beļģijas apbalvojumu – ševaljē titulu.

Jānis (Johans) Ferdinands Tīdemanis dzimis 1897. gadā Ventspilī. Pusaudža gados, nevienam neko nestāstot, Džonis, kā viņu mēdza dēvēt, uzkāpa uz kāda kuģa un devās pasaulē. Piedzīvojumi aizveda uz ASV, kur radās iespēja apmesties pie attāla radinieka. Šeit nostiprinājās pārliecība kļūt par mākslinieku. 1921. gadā Tīdemanis ieguva ASV pilsonību, bet 1923. gadā arī Latvijas pilsonību. 1922. gadā Tīdemanis pēc kāzām ar Elvīru Irmgardi Mituzi devās uz Beļģiju, īstenojot Džona vēlmi mācīties glezniecību tieši slavenajā Antverpenes Karaliskajā mākslas akadēmijā. Studijas Tīdemanis uzsāka akadēmijas Glezniecības nodaļā pie profesora Fēliksa Gogo, bet paralēli apguva grafikas tehnikas pie Pētersa Luisa. Antverpenes Karalisko mākslas akadēmiju Tīdemanis pabeidza 1927. gadā, bet tūlīt pēc tam iestājās Antverpenes Augstākajā mākslas institūtā (Institut Supérieur des Beaux- Arys d’Anvers), kurā ar pārtraukumiem mācījās līdz 1934. gadam.

Tidemanis

20. gadsimta 20. gadu beigās Jānis Tīdemanis, piedaloties grupu izstādēs un rīkojot personālizstādes, sāka regulāri uzturēties gan Beļģijā, gan Latvijā. Latvijā pirmā kopizstāde bija Latvijas valsts 10 gadu jubilejai veltītā izstāde Rīgas pilsētas mākslas muzejā 1928. gadā. Vietējai sabiedrībai Tīdemaņa glezniecības veids bija kas jauns un pārsteidzošs, un viņš strauji kļuva populārs. Sabiedrības domas dalījās – no sajūsmas līdz pilnīgam noliegumam. 1936. gada sākumā Tīdemaņi atgriezās Latvijā pavisam.

1944. gada rudenī Jānis Tīdemanis ar dzīvesbiedri, otro sievu, devās bēgļu gaitās uz Vāciju, tālāk – uz Šveici. Par nākamo mītnes vietu kļuva Monreāla Kanādā, vēlāk – Toronto. Jānis Tīdemanis mira 1964. gada 12. aprīlī Toronto, 67 gadu vecumā, viņš apglabāts Toronto Jorkas kapos.

Tīdemaņa daiļradē žanru un motīvu amplitūda ir plaša. Bagātīgs ir Tīdemaņa radīto kluso dabu, pilsētvides, ostu un ainavu tēlojumu klāsts, tomēr vispirms viņš izceļams kā portretu un figurālu kompozīciju gleznotājs.

 

Sērija “Latvijas mākslas klasika” ir neliela izmēra grāmatas, kas ērti uztveramā veidā ļauj iepazīt mūsu mākslas klasiķu darbus un to tapšanas apstākļus. Tās ietver pilnu teksta tulkojumu angļu valodā un plašu reprodukciju klāstu. Katras grāmatas beigās atradīsiet arī laika joslu, kurā latviešu mākslinieku dzīvi iespējams skatīt pasaules notikumu kontekstā, atklājot kopsakarības, paralēles vai vienkārši interesantas sakritības.

Vēl sērijā “Latvijas mākslas klasika”.

 

 

Jānis Ferdinands Tīdemanis

2017
Latviešu un angļu valodā
Māksliniece: Anta Pence
144 lpp., mīkstais sējums ar atlokiem, ISBN 978-9934-565-29-8
Atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Dina un Jānis Zuzāni

Pastāsti tālāk: