Menu

Āboliņš un bite / One Clover, & a Bee

Emīlija Dikinsone

“Neputna” bilingvālajā samta dzejas sērijā Emīlijas Dikinsones (Emily Dickinson, 1830–1886) dzejas izlase Kārļa Vērdiņa sastādījumā un atdzejā.

Izcilā amerikāņu dzejniece Emīlija Dikinsone dzīvoja noslēgtu dzīvi Amhērstā, viņa pieredzēja tikai dažu savu dzejoļu publicēšanu. Pēc dzejnieces nāves viņas 1775 atstātie dzejoļi tika pamazām publicēti grāmatās, tā atklājot Dikinsoni kā vienu no visnozīmīgākajām balsīm amerikāņu 19. gadsimta dzejā. Sastādot šo 101 dzejoļu izlasi, vēlējos dot priekšstatu gan par Dikinsones slavenajiem un hrestomātiskajiem dzejoļiem, gan arī iepazīstināt ar viņas raksturīgākajiem motīviem un tēliem.

Kārlis Vērdiņš

Dikinsones dzeja tradicionāli tiek pieskaitīta amerikāņu romantismam ar tā principu “vienotība daudzveidībā”, kas dzejniekiem ļāva savos darbos integrēt dažādus intelektuālās un materiālās dzīves aspektus. Tai pašā laikā viens no pētnieku visbiežāk lietotajiem vārdiem attiecībā uz viņas dzeju ir “idiosinkrāzija” (idiosyncrasy), kas uzsver viņas mākslinieciskās izteiksmes īpašo savdabību. Viņas laikabiedrus mulsināja gan dzejoļu forma, gan saturs.

20. gadsimta gaitā, kad modernisma eksperimenti ar poētisko valodu kardināli pārvērtuši priekšstatus par dzeju visā pasaulē, Dikinsones idiosinkrētiskie teksti neatgrūž, bet fascinē un liek minēt autores uzdotās mīklas.

Dzīves laikā Emīlija Dikinsone atzinību kā dzejniece neguva, viņas radošās dzīves kulminācija ir 1860. gadu pirmā puse, kad top lielākā daļa viņas dzejoļu. Taču desmitgades otrajā pusē viņa ir nodarbināta rūpēs par mājas soli, un pārliecība, ka šie neparastie dzejoļi kādam būtu vajadzīgi, arvien mazinās. Viņa kļūst par noslēgtu, svešiniekiem nepieejamu vientuļnieci, kas kontaktējas tikai ar tuvākajiem ģimenes locekļiem un retajās reizēs, kad atstāj māju, valkā baltas drēbes. Apkārtnē viņa iemantojusi noslēpumainas savādnieces slavu, un cilvēki pazīst viņu nevis kā dzejnieci, bet kā lielisku dārznieci, kas ap ģimenes māju izveidojusi bagātīgi ziedošu puķu dārzu.

Pēc Emīlijas nāves viņas māsa Lavīnija atrod visa mūža garumā rakstītos dzejoļus, gandrīz 1800 tekstus — daļa no tiem sakārtoti 40 nelielās burtnīcās, citi palikuši uz atsevišķām lapām. Seko vairākas dzejoļu izlases, kuru publicēšanu gan pavada ģimenes nesaskaņas. 1950. gadā Dikinsones literāro mantojumu pārņem Hārvarda Universitāte, tā sagādājot iespēju pētniekam Tomasam H. Džonsonam strādāt pie maksimāli pilnīga dzejas apkopojuma. 1955. gadā iznāk viņa veidotais kopotās dzejas izdevums “The Poems of Emily Dickinson”, kurā publicēti 1775 dzejoļi un fragmenti hronoloģiskā secībā, respektējot viņas stila īpatnības. Džonsona redakcija tika izmantota arī Dikinsones latviešu atdzejojumiem, saglabājot viņa doto numerāciju, tomēr dzejoļu secību veidojot tematisku, kā to darīja agrīno izdevumu veidotāji.

Izlasi “Āboliņš un bite” papildina pielikums ar pašu pirmo Dikinsones atdzejojumu latviešu valodā, ko veicis Jānis Andrejs Burtnieks 1921. gadā, Andreja Johansona atdzejojumu (1945), Ernas Sprinces atdzejojumu, kas 1979. gadā tika publicēts Džīnas Vebsteres romānā “Garkājtētiņš”, Alberta Ločmeļa atdzejojumu un vairākiem Valža Bisenieka atdzejojumiem.

Izlase papildina “Neputna” bilingvālo samta dzejas sēriju, kurā jau iznākušas Angelusa Silēziusa, Rainera Marijas Rilkes, Viljama Šekspīra, Josifa Brodska, Volta Vitmena, Žaka Prevēra, Jāņa Rokpeļņa, V. B. Jeitsa, Nikolaja Gumiļova, Huana Ramona Himenesa, E. E. Kamingsa un Semjona Haņina dzejas izlases.

 

Āboliņš un bite / One Clover, & a Bee

2017
Latviešu un angļu valodā
Sastādītājs un atdzejotājs: Kārlis Vērdiņš
Redaktors: Jānis Elsbergs. Dizains: Anna Aizsilniece
Atdzeja: Valdis Bisenieks, Jānis Andrejs Burtnieks, Andrejs Johansons, Erna Sprince
264 lpp., mīkstais sējums, ISBN 978-9934-565-30-4
Atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds

Pastāsti tālāk: